Vakar nodega mans teātris
Un visas notis sabirušas pelnos
Tu vienīgā vēl stāvēji
Un turpināji skaļi plaudēt
Tavās acīs gaismas stari - sarkani un zaļi
Tev piestāvēja skumjas
Nu stāvam mēs kā divi stabi -
Ar afišām un ziņām bērnišķīgi dumjām

Es gribēju būt rokstārs koncertzālēs lielās
Kaut kur nogrand pērkons nokaitētās ielās
Es gribēju būt rokstārs saulesbrillēs melnās
Tad, kad pāries negaiss, lietus skalos pelnus

Lietus skalos pelnus
Es gribēju būt rokstārs koncertzālēs lielās

Pēc negaisa kā smaržo gaiss
Gribas kailām kājām staigāt
Bet vai es esmu vienīgais
Kas satraukumu dzird putnu klaigās

Es gribēju būt rokstārs koncertzālēs lielās
Kaut kur nogrand pērkons nokaitētās ielās
Es gribēju būt rokstārs saulesbrillēs melnās
Tad, kad pāries negaiss, lietus skalos pelnus
Lietus skalos pelnus
Lietus skalos pelnus
Lietus skalos pelnus
Lietus skalos pelnus