Eju iekšā iekšienē
Tunelis ar gaismu galā
Esmu es ar baigām iekšām
Ārā netieku es tiešām

Lampa apiet manīm apkārt
Es no vidus noraugos
Paceļu es sevi tā kā
Vieglos pirkstu galiņos

Griežas vide apkārt centram
Griežas, pārgriežas kā ābols serdē
Sēkliņas uz ielas birst
Iesējas un sākas cirks
Pasaule ikkatru dienu sacepas kā ābolmaize

Eju iznākt laukā pats
Dažas minūtes, pirms sākas bads
Pamostos pirms zvana man
Bāc, kas tik agri zvana man?

Tumsa uzkrīt sev uz nerviem
Viltus padebeši skrien
Kustina tie spārnus, kājas
Mākoņos tiem nevaid mājas
Griežas vide apkārt centram
Griežas, pārgriežas kā ābols serdē
Sēkliņas uz ielas birst
Iesējas un sākas cirks
Pasaule ikkatru dienu sacepas kā ābolmaize