Tu atvēri mani ar nazīti
Un nu es vairs nevaru aizvērties ciet
Tik' tu tik labi tumsiņu pazīsti
Tik' tavā upē ledus vasarā iet

Tādas muļķīgas kļūdas muļķīgi atzīt
Un iekšas uz ārpusi pamazām dziest
Es paveros priekšiņā tavā sacīt
Tāds pirmssvētku mākonis sāk mani spiest

Te ir sakaltis mūsmāju māls
Uz saulaina stūrīša stropā
Tu asini šķipsniņu sāls

Pa pakāpienam uz griestiem
Pa solim uz labības lauku
Es mūsu pēdu nospiedumus
Pa vārtiņiem ārā slauku

Pa pakāpienam uz griestiem
Pa solim uz labības lauku
Es mūsu pēdu nospiedumus
Pa vārtiņiem ārā slauku

Un atkal laiku pa laikam
Pa pilienam karotē darviņa tek
No medus mucas apmales trauslās
Krīt ciemata mācītāja grēks
Te ir sakaltis mūsmāju māls
Uz saulaina stūrīša stropā
Tu asini šķipsniņu sāls

Pa pakāpienam uz griestiem
Pa solim uz labības lauku
Es mūsu pēdu nospiedumus
Pa vārtiņiem ārā slauku

Pa pakāpienam uz griestiem
Pa solim uz labības lauku
Es mūsu pēdu nospiedumus
Pa vārtiņiem ārā slauku

Tā sajūta nedzīst tik ļoti
Cik ļoti varētu dzīt
Laiks parādīs ceļu no sevis uz "iekšā"

Pa pakāpienam uz griestiem
Pa solim uz labības lauku
Es mūsu pēdu nospiedumus
Pa vārtiņiem ārā slauku

Pa pakāpienam uz griestiem
Pa solim uz labības lauku
Es mūsu pēdu nospiedumus
Pa vārtiņiem ārā slauku