Zili atvari griež riņķos straumes
Tik senas patiesības man tās atnes
Viss neparasti, neparasti
Rādās bāls jūrai dibens
Un marīnzaļas vizmo zvaigznes

Un augstu augstumā mēs laimē slīkstam
Ko mums jānoslēpj un ko mēs drīkstam
Viss neparasti, neparasti
It kā no sirds, bet mazliet prasti
Es paceļos, redzu savu kasti

Un koku galotnēs, kad balsina griestus
Priedēs iemūrēs stigas pārsaukto dziesmu
Koku galotnēs, kad balsina griestus
Priedēs iemūrēs stigas pārsaukto dziesmu
Kad atpakaļ šķiet mūžīgs ceļš, nekuriet, kāpās nekuriet, kāpās baltu guni

Ceļam pārkritis ēnas vēsums
Pie aukstuma sāk pierast mana pirts
Visu neparasti, neparasti
Apvij maigs un mājīgs caurvējš
Un zvaigznes acu priekšā debess dzēš

Un koku galotnēs, kad balsina griestus
Priedēs iemūrēs stigas pārsaukto dziesmu
Koku galotnēs, kad balsina griestus
Priedēs iemūrēs stigas pārsaukto dziesmu
Un koku galotnēs, kad balsina griestus
Priedēs iemūrēs stigas pārsaukto dziesmu
Koku galotnēs, kad balsina griestus
Priedēs iemūrēs stigas pārsaukto dziesmu
Kad atpakaļ šķiet mūžīgs ceļš, nekuriet, kāpās nekuriet, kāpās baltu guni