Māte mirst jauna, tēvu kauj karā
Raud sērdienīte zem liepas zara
Divpadsmit spožas asaras šorīt
Pār liepas sakni, pār zemi norit

Ej, bāliņ, smēdē šai stundā bargā
Divpadsmit asaras dālderos pārkal!
Jūdz, bāliņ, ratos likteņa zirgus
Brauc tumšā naktī uz zvaigžņu tirgu

Par katru dālderi, kas tagad tavi
Divpadsmit mantas sērdienei dāvā!
Divpadsmit mēnešus bāliņš ved mājās
Virtenē saver, un gadi krājas

Spīd mātes acis, rūs tēva kauli
Sērdienes mājas griežas ap sauli
Par katru sērdienes asaru spīvu
Pārveda bāliņš veselu dzīvi